Pati kaļu savu laimi

Posted By Jeva Karabeško on 2012. gada 9. februāris

Barga ziema saldē Eiropu. Aizvakar mana kaimiņiene Mia sūdzējās: -4 grādi tas jau nu tā kā pa daudz. Mēs nēesam pieraduši pie tāda aukstuma. Jādomā, kā iekartot guļvietu dzīvojamā istabā, tev ir lieks guļammaiss?”.

Pirmo mājokli pāris gadus atpakaļ īrēšanai mēs izvēlējamies vasaras vidū. Apskatījām, patika, izīrējām. Tad pienāca rudens, ārā palika vēss un mums nācās iepazīties ar apkures īpatnībām šaizemē. Neapgalvošu, ka visās Flandrijas mājās ir tā, bet tajās, kuras mēs apmeklējām izskatījās līdzīgi. Parasti mājai ir divi vai trīs stāvi (trešais – mansarda stāvs). Pirmajā stāvā atrodas dzīvojamā istaba, virtuve, tā saucamā „veļas mazgājamā istaba” un varbūt vēl kabinets. Šīm telpām parasti ir apkure. Tājā Flandrijas galā, kurā mēs dzīvojam, vispopulāraka ir gāzes apkure. Īpatnība tāda, ka tā var būt nevis viena sistēma, bet katrs „radiātors” vajadzības gadījumā tiek ieslēgts atsevišķi. Tāpēc ir svarīgas siltuma saglabāšanai arī cieši pieguļošas durvis. Piemēram, ja ej strādāt kabinetā – ieslēdz apkuri un pec 15 minūtēm strādā siltā telpā. Ej prom no kabineta – izslēdz apkuri un piever durvis. Dzīvojamā istabā, kura parasti ir vislielākā telpa mājā, parasti atrodās arī gāzes kamīns. Un turpat var atrasties arī… malkas kamīns. Katram gadījumam. Mias pirmais stāvs apsildās ar gāzes katlu un vēl, vajazības gadījumā ar krāsniņu. Dzīvojamā istaba ir vienīgā istaba, kurā apkure darbojās arī naktī – sanāk tāds siltuma centrs mājoklī.

Guļamistabas parasti atrodās otrajā stāvā un apkures tajās nav nekādas. Tās tiek apsildītas vienkārši atverot durvis uz ļaujot plūst siltajam gaisam no dzīvojamās istabas pa kāpņu telpu uz augšu. Vietējiē iedzīvotaji ir pieraduši gulēt neapkurināmās istabās, kurās temperatūra ziemas laikā var būt diezgam zema, ap 12 grādiem.

„Mia, nav auksti gulēt tik vēsā istabā?”, jautāju drebinādāmās. Atbilde vienkārša – „Uzvelc siltas zeķes un uzsedz vairāk segas!” un tad piebilst šķelmīgi uzsmaidīdams „Galu galā ir jau arī vēl vīrs…”.  Nu jā. Decembrī lasīju bērniem grāmatiņu par vietējo Sinta Klāsu (Salaveci). Tur Sinta Klāss, apslimis, ierodās ar dāvanām pie bērna, bet bērna gultiņā nav! Kāpec nav? Tāpēc ka gūlēt aukstumā vienam ir auksti un bērns guļ vienā gultā ar vecmāmiņu! (Bērnu guļamistabas arī netiek apkurinātas, protams). Un ko vecmāmiņa? Vecmāmiņa padzirdīja Sinta Klāsu ar karstu tēju un piedāvāja pasīldīties. Zem segas.

Otrajā gadā mēs jau bijām gudrāki. Sapirkām siltu apakšveļu gulēšanai, aizlīmējām logus, lai nepūš, iegādājamies pāris elektriskos sildītājus. Ja tā māja būtu mūsu, noteikti apmainītu vēl logus, ieliktu dubultus. „Priekš kam”, saka Mia, „Ziema tak nav tik gara!”.

Vai esat dzirdējuši flāmu valodu? Tajā ir tādas īpatnējas skaņas, kuras līdz ziemas iestāšanai es nekādi nevarēju atveidot. Pēc pirmajām naktīm vēsajā guļamistabā uzreiz sanāca pareizie „gheeee” un „ kheee”…

Category: Bez tēmas | No Comments »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2011. gada 5. septembris

Sestdien  23.jūlijā mēs ar ģimeni apciemojām Brisseli. Iemesls bija nopietns – mums bija jāizsaka savs viedoklis atlaist Saemu vai nē.  Ceļš līdz vēlēšanu iecirknim Nr.1017 aiņēma 1 stundu un 24 minūtes (tik pat atpakaļ). Vīrs visu ceļu pukojas –„ kam tās mūsu viedoklis ir vajadzīgs, vienalga nekas nemainīsies, vienalga visi portfeļi jau sen sadalīti, būs tikai nākamais teātris, kuru jau riebjās skatīties”. Mūsu ģimenei ir pamats dusmoties uz mūsu politiķiem. Virkne  grozījumu nodokļu likumdošanā darīja turpmāk nejiespējamu mūsu vēlmi  gan mūsu darbiniekus, strādājošus Eiropā saglabāt Latvijas uzņēmumā (tas nozīmē, arī Latvijā), gan pašiem nopelnīt, gan Valstij nodokļus samaksāt. Tagad mūsu bijušie 48 darbinieki  strādā pie mūsu bijušajiem partneriem, maksā nodokļus ne Latvijai un domā par to,  kā pārvilkt savu ģimeni šaipusē.

Pēc  tautas nobalsošanas rezultātu paziņošanas pēkšņi  kā no jauna ieklausījos, ko saka mūsu Valsts jaunievelētajs prezidents. Viņš cer, ka arī vēlēšanās 17.septembrī  mūsu tauta būs tik pat aktīva un paudīs savu viedokli par to, kam uzticēt Valsts pārvaldīšanu. Te, Flandrijā, jūs nekad nedzirdēsiet vārdus „Es ceru, ka jūs piedalīsities vēlēšanās”!  Jo tas, kas Latvijā ir tiesības, Flandrijā ir pienākums.

Nezinu, no kura brīža, bet Flandrijā likums par vēlēšanām skaidri un gaiši pasaka, ka katram pilsonim ir pienākums piedalīties vēlēšanās! Ja pilsonis bez  nopietna iemesla nav piedalījies vēlēšanās, viņam vai nu ir jāsamaksā  500,- eiro soda nauda (pašvaldibai) vai arī janostrādā sabiedrības labā 120 stundas.

No kura brīža cilvēks skaitās pilsonis un ir balsstiesīgs? Beļģijas pilsonību dzīvojošie Flandrijā var iegūt  vairākos veidos. Piedzimstot ar noteikumu, ka vismaz viens no vecākiem ir Beļģijas pilsonis. Apprecoties ar Beļgijas pilsoni un nodzīvojot laulībā šajā valstī 3 gadus.  Immigrantiem , kuri nevēlas precēties ar vietējiem iedzīvotājiem,  ir divas iespējas tikt pie tiesībām piedalīties vēlēšanās – viena no tām automātiskā. Nodzīvojot legāli trīs gadus Beļģijā, strādājot un maksājot nodokļus un ja arī šaipersonai  nav bijusi negatīva saskarsme ar policiju (pretendents  šo triju gadu laikā nav  pārkāpis Beļģijas likumus), var rakstīt iesniegumu Beļģijas pilsonības iegūšanai, tad  būs jākārto valodas eksāmens (jāpārvalda vismaz pamatlīmenis) un jākarto tests par Belgijas valsti. Ja cittautietis  legāli nodzīvo Beļģijā 7 gadus, strādā, maksā nodokļus un šo gadu laikā nenonāk par pārkapumiem policijas redzeslokā  tamtiks piešķirta  Beļgijas pilsonība… automātiski (bez eksāmeniem) un no šī brīža, ja pilsonības ieguvējs ir  pilngadīgs un pieskaitāms, viņam būs jauzņemās atbildība par to, kas notiek valstī, kuras pilsonis viņš tagad ir.

Katram no mums ir neskaitāmi daudz iemeslu, lai sekojošās vēlēšanās nepiedalītos. Un tikai viens iemesls, lai piedalītos, un šis iemesls ir atbildiba par to, kas notiek mūsu zemē.

——————————————————————————————–

Informācija par maniem semināriem Rīgā    http://jevamk.blogspot.com/

Category: Bez tēmas | No Comments »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2011. gada 8. jūlijs

- Cik pulkstenis? Trīs!!! Fiksi uz jūru peldēties! ,- sakoties jūlijam skan mūsmājās.
Jo, lūk, pēc pulksten 17.00 mēs peldēties jūrā vairs nevarēsim… Kāpēc tā?
Flandrijā ir divi ļoti ļoti svarīgi, varbūt, pat vissvarīgākie vārdi – „drošība” un „labklājība”. Apskatīsim peldēšanos šai pusē no šo divu vārdu viedokļa.
Tapāt kā ugunskuru kurināšana, arī peldēšana Flandrijā var notikt tikai speciālo drošības dienestu klātbūtnē. Nav glābēju, nav peldēšanās. Tā kā glābēji parasti ir studenti, kuriem brīvdienas, kā visiem pārējiem apmācāmajiem, sākās 1.jūlijā un beidzās 31.augustā, tad ari peldēšanas sezona Flandrijā atklātajās dabīgajās sabiedriskajās ūdenstilpnēs var notikt tikai šajā periodā. Un tikai no plkst.10.00 līdz 17.00, jo darbu ne pieņemtajā „darba laikā” jāapmaksā dubulti, pašvaldības nevēlas tērēt naudu šiem izdevumiem. Protams, var pamēģināt peldēt arī citā laika, bet tad jārēķinās ar to, ka kārtīgs flandrietis noteikti izsauks glābējus pa telefonu un peldētajam būs jāmaksā sods par kartības neievērošanu.
Toties katrā mazpilsētā un palielā ciematiņā jūs bez īpašām pūlēm atradīsiet gan sporta zāli, gan labi iekārtotu baseinu, kuru tad arī daļēji vai pilnībā uztur vietēja pašvaldība. Baseinu var apmeklēt katru dienu no 8.00 līdz 20.00, un apmeklējuma cena ir 2-3 eiro pieaugušajiem, 1 -1,5 eiro bērniem. Nebūs lieki pieminēt, ka sākot no bērnudārza vidējās grupiņas (4 gadi) un beidzot ar vidusskolas skolēniem, baseina apmeklēšana ir iekļauta skolu sporta nodarbību plānā. Parasti peldēšanas nodarbības notiek katru otro nedēļu un maksā vecākiem 0,75 eiro par nodarbību. Nevaru nepastāstīt par tradicionālo mācību gada noslēguma peldētprasmes stundu – skolas bērnus apmāca peldēt… apģērbā! Lai viņi iepazītos ar sajūtam, kādas var piedzīvot iekrītot ūdenī un nekristu panikā, bet prastu vajadzības gadījumā, ātri atbrīvoties no liekiem apģērba gabaliem un apaviem, un izglābties. Tiešām nezinu, kāda ir noslīkušu cilvēku statistika, neatradu, bet dzīvojot šeit nu jau trešo gadu, esmu dzirdējusi tikai par diviem slīkšanas gadījumiem – divas māsiņas rudenī spēlējās pie kanāla un iekrita tajā. Diemžēl viņas gāja bojā, tuvumā nebija pieaugušo.
Flandrijas pludmale ir aptuveni 62 kilometrus gara, 5\6 no tas ir apbūvētas ar „vasaras apartamentiem” 5-12 stāvu augstumā un gar pašu jūras krastu ir izveidota promenāde. Kādreiz (vel kādus 20 gadus atpakaļ) kāpu zonu Flandrijā bija praktiski nepiesmejami apbūvēt, bet laiki mainās, un kā saka mūsu vietējie paziņas – kad spēlē tiek iesaistīta liela nauda, tad politiķi skatās uz citu pusi. Un neiespējamais kļūst par iespējamo.
Pludmalē nav kabīnes pārģērbšanai, nav arī atklāto bērnu laukumu. Maksas dušas, tualetes parasti atrodas pie promenādes parkingiem.
Tiem, kuriem nav vasaras apartamentu, var noīrēt pludmales būdiņu visai sezonai vai uz laiku. Vai arī visu nepieciešamo atvest līdzi savas mašīnas bagāžniekā.
Peldkostīmu uzvelkam mājās, drēbēs atstājam automašīnā. Nav mums līdzi ne saliekamo krēslu, ne saulessargu, ne pārtikas piecām ēdienreizēm. Mums paveicās, mēs dzīvojam te pat blakus.

Category: Bez tēmas | No Comments »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2011. gada 22. jūnijs

Cik mēs bijām? Divi simti, trīs, četri… Tie, kuri nenoticēja laika prognozei un 18.jūnija vakarā sapulcējās Grez-Doiceau pļavā netālu no Briseles.

Solīja lietu, un pārējā Beļģijas teritorijā tiešām pamatīgi lija, bet virs pļavas bija tīras debesis. Tikai laiku pa laikam pārpeldēja kāds aizmaldījies mākonis, un pašā vakarā tālumā uzsmaidīja varavīksne. Nu jau sesto gadu Latviešu biedrība Beļģijā rīko saviem tautiešiem un visiem interesentiem kopīgu Līgo svētku iesvinēšanu.

Lieli un mazi, latvieši, lietuvieši un igauņi, beļģi un ciemiņi no Anglijas, Luksemburgas, Īrijas sanāca kopā priecāties. Folkloras grupa “Putni” no Lēdurgas spēlēja, dziedāja, vadīja dančus un rotaļas. Mazie grupas dalībnieki profesionāli izdancināja visus interesentus, kas bija atnākuši tikai paskatīties, bet palika dejojot un spēlējot.

Līdzpaņemtie groziņi tika iztukšoti uz kopējā galda, pie kura laiku pa laikam dzirdēja saucienus: “Paskaties, rupjmaize! Šprotes! Un īstais Jāņa siers!!!” un ” Vai šeit var runāt latviski? Cik jocīgi…”. Skanēja atbilde “Visi tā saka”.

Turpat pļavā sievas tautastērpos gatavoja savu sieru – lai vakarā, kad ugunskurs debesīs sūtīs dzirksteles, apstaigātu visus svētku dalībniekus un pacienātu ar vēl siltu sieru. Mmmm, cik garšīgi!

Speciāli uzslietajās nojumēs varēja gan vainagu sev un savai ģimenei sameistarot, gan sierus nogaršot. Bet vienā no nojumēm pieaugušie varēja tikt pie Latvijas alus, bet bērni pie kvasa.

“Zini ko, mammu,” jau pašā naktī iečukst ausī mana mazā meitiņa, “mēs vēl varam paspēt uz īsto Līgošanu Latvijā. Varbūt rīt nopirksim biļetes?”

Bildes var apskatīt te http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/foto-latviesi-belgija-ieligo-janus-13889108?image=5

Category: Bez tēmas | No Comments »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2011. gada 1. jūnijs

Kā zināms, Beļģiju parstāv atšķirīgas etniskās grupas – flāmu (nīderlandiešu) valodā runājošie flāmi (59%) , franču valodā runājošie (31%) un vācu valodā runajošie (10%) valonieši. Kopā Beļģija dzīvo aptuveni 10,7 miljoni cilvēku.
Tiko atbraucot Flandrijā mums bija nepieciešams noīrēt dzīvokli mazpilsētā. Griezāmies dažādās aģēntūrās, pētījām vietējās interneta vietnes. Rakstījām vēstules anģlu valodā, zvanījām. Uz mūsu angļu valodā rakstītajām vēstulēm nebija nevienas atbildes. Atnākot uz agēntūru un runajot angļu valodā par konkrētiem piedāvājumiem, kurus uzgājām attiecīgās aģentūras web lapā, mums laipni smaidot atbildēja: „Piedodiet, bet šis dzīvoklis ir tiko izīrēts! Mums ļoti žēl! Diemžēl tagad neko atbilstošu jūsu prasībām nevaram piedāvāt!” Citā agēntūrā piedāvāja dzīvokli ar divkārt augstāku īres maksu. Pasūdzējos par situāciju vietējai skolotājai, ar kuru iepazinos maizes veikalā, meditēdams pie kruasānu plaukta. Viņa palīdzēja – iemācija man burvju vārdus „ Dag, meneer/mevrou w„ („Sveicināti kungs/kundze” – nīderl.), aizrunāja par mums pāris vārdus, piekodinot, ka man pēc iespējas vairāk jārunā nīderlandiski, vismaz tos vārdus, kurus jau zinu. Tā mēs dabūjām jaunu dzīvesvietu uz normāliem noteikumiem. No nīderlandiešu valodas zināšanas Flandrijā var gūt reālus labumus!
Dzīvojot Flandrijā nu jau pāris gadus, nacās iepazīties gan ar flāmiem – tie ir mūsu tuvākie kaimiņi un biznesa partneri, gan ar valoniešiem – cilvēkiem, kuri ieradušies Flandrijā atpūsties pie jūras vai darba meklējumos, ieprecoties vai vēloties labāku dzīvi. Novērojam interesantu parādību. Mums pazīstamie flāmi pārzin vismaz trīs-četras valodas – nīderlandiešu, franču, angļu un vācu. Nav nekāds brīnums satikt arī tādus, kuri papildus šīm valodām brīvi parvalda vēl pāris valodas. Piemēram, spāņu, portugāļu vai itāļu. Un runa iet ne tikai par cilvekiem ar augstāko izglitību – skolotāju vai ārstu, runa iet arī par garāžas strādnieku, maizes cepēju, velosipēdu remontu meistaru , bērnudārza auklīti un fermeri.Turpretī, Fladrijā dzīvojošie valonieši, arī tādi, kuri dzīvo Flandrijā 15 un vairāk gadus, pārsvarā runā franciski, kā otru valodu izmantojot… angļu. „Esmu gatava jums dot atlaidi par lauku pienu”, smaidot saka mūsu mājas saimniece un pie viena lielas fermas īpašniece, „jūs dzīvojot šeit nepilnus divus gadus nīderlandiski runājat labāk par manu palīdzi, kura pie manis strādā nu jau septiņpadsmit gadus!”. Nezinu kāds tam iemesls. Varbūt, lielās kaimiņienes Francijas tuvums?
Flandrijas likumi visādi atbalsta nīderlaniešu valodas apguvi. Ja cilvēks nevar atļauties flāmu valodas kursus, kuri notiek 4 stundas 3 reizes nedēļā un par pusgadu maksā aptuveni 90 eiro, tos apmaksās valsts no speciālās Integrācijas programmas, ar kuru būs jānoslēdz līgums. Uz šiem kursiem (pirmo-otro līmeni no sešiem, kurš ir nepieciešams, lai sāktu strādāt parastākus darbus) daži iebraucēji staigā 8-10 gadus. Jo kamēr cilvēks mācās nīderlandiešu valodu, tikmēr viņu un viņa ģimeni uztur Flandrijas valsts (tas gan neattiecās uz ES iedzīvotājiem, kuriem pašiem jārūpējās par valodas apguvi). Lai atrastu labi apmaksātu darbu Flandrijā obligāti jāzin nīderlandiešu valodu un arī… franču, angļu, un vēlams – vācu. Pēdējā laikā daudzi flāmu jaunieši papildus apgūst vēl krievu un poļu valodas, laikam atvērtākā darba tirgus dēļ, lai varētu labāk parvaldīt svaigo darbaspēku.
Ieejot veikalā, bibliotēkā, bērnu skolā vai kafeinīcā, droši saku burvju vārdus „ Dag meneer! Dag mevrouw!” vēroju, kā cilvēku sejās atplaukst sirsnīgs smaids un apmierināti iemirdzās acis. Atskan „Mag ik hulp u?”(„Vai varu jums palīdzēt?” –nīderl.) un noteikti arī atbalstošs „U sprekt nederlands beter en beter!” („Jūs runājat nīderlandiski labāk un labāk!”) . Un uz manu „Tot ziens!” („Uz redzēšanos”-nīderl.) vienmēr „Tot volgende keer!” („Līdz nākamajai reizei!”-nīderl.)

Category: Bez tēmas | 1 Comment »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2011. gada 30. aprīlis

„Naar links, links, links, links…” (Pa kresi, kreisi, kreisi, kreisi… – nīderl.) kā zvaniņi noskan agrā svētdienas rītā zem guļamistabas logiem. Viens no vietējiem riteņbraucēju klubiem dodās iknedēļas izbraukumā. Šī kluba mērkis ir grupā nobraukt lielāku attālumu īsākajā laikā. Kluba biedri ir dažāda vecuma. Jauniešiem un senjoriem, tieviem un ne ļoti, ir speciāli pieguļoši krāšņi  riteņbraucēju tērpi un ķiveres, apkopti un uzspodrinātie divriteņi, kuri  jautri mirdzot saulē pazūd aiz stūra.

Kad mūsu meitenes tiko uzsāka skolas gaitas Flandrijā (Beļgijas reģions), no skolas atnāca pazinojums, ka noteiktā datumā  bērniem ir jāierodās skolā ar saviem divriteņiem uz obligāto divriteņu tehnisko apskati, kura tiek veikta skolā divas reizes mācību gadā. Ja bērnam nav divriteņa, skola lūdz paskaidrot iemeslus -  vai trūkst līdzekļu divriteņa iegādei, vai bērnam ir problēmas ar veselību un viņš principā nevar braukāt ar divriteni, vai viņam ir fobija? Vēl pēc mēneša skolā notika sporta diena, kur skolēniem bez peldēšanas un skriešanas, bija jāveic 30 km tāls pārbrauciens  ar divriteni. Vēl pēc kāda laika, skola bridināja, ka vecākās meitas klasē notiks nodarbība ārpus skolas telpām ar mērķi iemācīt skolēniem pareizi braukt ar divriteņiem pilsētā intensīvās satiksmes stundās. Tapēc tajā diena ir jāierodās ar divriteni,  obligāti jābūt arī atstarojošai vestei, ja nebūs, tad skola ar to nodrošinās par atsevišķu samaksu.

Flandrijā riteņbraukšana (fietsen) ir tik pat svarīga lieta, kā alus (bier) un frī kartupeli (frieten). Gandrīz gar katru vietējās nozīmes ceļu iet arī divriteņu celiņš. Tūrisma informatīvajos centros, grāmatnīcās un degvielas uzpildes stacijās ir nopērkamas speciālās tematiskās kartes tiem, kuriem patīk ceļot ar divriteni – ģimenēm, sportistiem,  tūristiem. Šajās kartēs  ir norādīti attālumi no viena punkta lidz otram, apskates objekti, vietas, kur var paēst un, ja nepieciešams, veikt divriteņa remontu un apkopi.

Nav nekādi brīnumi, ka tieši Beļģu riteņbraucējs Filips Žilbērs (Philip Gilbert) aprīlī kļuva par vecāko Eiropas klasisko velosacīkšu  Lježa- Bastoņa-Lježa  uzvarētāju.

Man arī ir divritenis. Tomēr, sliktos laika apstākļos pagaidām izvēlos braukt ar auto. Jo…  Zināt, flāmu sievietēm, kuras tuvojās t.s. balzaka vecumam, ir burtiskā nozīmē „rakstīts” uz sejas, ka viņas ir fietsen fanes (tā pat, kā uzreiz var aršķirt tos vīriešus, kuri ir bier un frieten piekritēji). Iedomājaties, ja no bērnības, dienu dienā, jebkuros laika apstākļos sieviete brauc ar divriteni – ved bērnus uz skolu, brauc iepirkties, dodās uz darbu, ciemos un vēl, protams, ceļo ar klubu. Flandrijā, it sevišķi tuvāk Ziemeļjūrai, laika apstākļi ir mainīgi – vējš un lietus ir parasta parādība. Kāda cilvēkam ir sejas izteiksme, ja viņš brauc lietū un vējā ar divriteni? Pēc šīs sejas izteiksmes vienmēr  var arī atpazīt pieredzējušo fietsen fani.

Mana beļģu kaiminiene Mija arī no bērnibas brauc ar divriteni. Mijas šķūnītī ir daudz divriteņu – jauni un veci. Kad pie manis atbrauc ciemiņi, Mija laipni padalās ar divriteņiem un šad tad dodās līdzi izbraukumos parādīt apkārtni.  Viņa vada arī Ceturtdienas pēcpusdienas riteņbraucēju klubiņu, kuru izveidoja pagājušajā gadā, aizejot pensijā. Un tā, minot pedaļas, atstājot aiz muguras zīmes „tikai rieņbraucejiem” mēs iepazistam Flandriju nemanot kļūstam par fietser (riteņbraucējs(ne sportists) – nīderl.).

Category: Bez tēmas | 2 Comments »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2011. gada 27. aprīlis

Вы приняли предложение стать руководителем среднего звена. Столько всего нового, с чего же начать? Начните с календаря! Выясните и отметьте в календаре все необходимые графики, связанные с видом деятельности вашего отдела. Важно понять механизм работы — откуда, когда и какие ресурсы ваш отдел берет, каким образом «перерабатывает» их, когда и куда направляет.

Это касается
• физической продукции — например, товар, производственная единица;
• ментальной — документация, отчеты, выписка счетов, оплата счетов и т.п.;
• человеческих ресурсов — выходные и отпускные дни подчиненного вам персонала, периодичность повышения квалификации, прием на работу новых работников и т.п.

После того, как вы отметили в календаре основные этапы работы подчиненного вам отдела и выяснили, какие неотложные действия ожидают вас в ближайшем и дальнейшем будущем, приступаем к знакомству с обязанностями ваших подчиненных. У вас может быть всего один подчиненный, а может быть несколько десятков. В любом случае рекомендую попросить каждого вашего подчиненного написать на листе бумаги, каковы его обязанности в вашем отделе. Возможно, вы прежде сами были работником именно этого отдела и сами «прекрасно знаете», каков порядок. Сейчас ваш статус изменился, вам придется принимать решения с точки зрения руководителя, а для этого вам необходимо посмотреть на ситуацию как руководителю. Предложите каждому подчиненному написать на листе его имя и фамилию, а затем в свободной форме описать все, что входит в круг его обязанностей. Если эти обязанности должны выполняться в определенное время, вы можете предложить работнику заполнить заранее подготовленный бланк с почасовыми графами или бланк с днями недели. Таким образом, вы получите ясную картину того, кто, когда и за что отвечает, сколько времени тратит на выполнение той или иной работы. Сверьте полученные сведения с требованиями, которые возлагает на ваш отдел ваше начальство — не «западают» ли какие-либо моменты? В любом случае, вы будете «мести по-новому», поэтому чем раньше вы увидите, что срочно необходимо откорректировать, поменять и дополнить, а от чего отказаться, тем лучше.

Любой вид человеческой деятельности так или иначе связан с законодательством. Наверняка, работу вашего отдела описывает не один закон — начиная от Конституции и заканчивая специфическими распоряжениями Кабинета Министров, касающихся вида деятельности именно вашего отдела. Даже если вы не юрист — ознакомьтесь со всеми законами, непосредственно связанными с вашей ответственностью до того, как вы начнете отдавать распоряжения по работе. Помните, незнание законов не освобождает от ответственности.

Естественно, также важно ознакомиться с внутренним распорядком вашей организации, с ее культурой. В каждой организации кроме так называемых производственных правил (которые надо знать обязательно!) существую и неписанные правила, которые тоже надо знать обязательно. Держите глаза открытыми, наблюдайте и… делайте как все ( в рамках закона, конечно), даже если вам что-то непонятно или кажется нецелесообразным. Помните, что то, что доступно вашему зрению, слуху, обонянию и телесным ощущениям — это не вся правда жизни, многое вы можете просто пока не знать. Прежде чем вы не освоили «невидимую часть айсберга», а также своим трудом и отработаным временем не показали, какова ваша уникальная ценность, нет смысла устанавливать свои порядки. Ваш испытательный срок — это время вашего обучения. Учитесь!

Ну и обязательно ознакомьтесь с документацией, за которую вы теперь отвечаете и которую будете подписывать. Имеет смысл составить Акт передачи и приема документации, в котором будут указаны все переданные вам бумаги. Сверьте список того, что написано в Акте, с тем, что вы получили на самом деле.

Не спешите создавать новые виды документов. Бывает, воодушевленный назначением Petit Chef придумывает новый отчет, а потом оказывается, что от подобных отчетов организация отказалась год или два назад ввиду их ненужности. На первом этапе вашей деятельности самое главное ознакомиться с существующим положением, примерить его на себя и гармонично влиться в общий поток вашего предприятия. Ну как, готовы?

У вас обязательно получится!

Category: Bez tēmas | No Comments »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2011. gada 27. aprīlis

Kas garantē, ka mūsu vēlmes piepildīsies?
1. 100% izpratne, ko tieši mēs vēlamies – jo konkrētāk, jo labāk. Piemēram, mēs sakām “es vēlos palīdzēt’ – kas tas ir? Tas ir nekonkrēti. Bet ja tu pasaki “es vēlos pasniegt tēju 5 reizes dienā no plkst.6.00 līdz 21.00, savākt grozā netīras zeķes, masēt muguru, uzklausīt u t.l” – tas jau ir ļoti konkrēti. Mērķi jāformulē poztīvi ne “negribu būt viena”, bet “man ir ģimene”. Nevar vēlmju formulējumā izmantot vārdu “vēlos” vai “gribu”. Jo tas ir bezgalīgs un abstrakts process. Tiklīdz tu saki “es gribu”, Visums atbild “jā, tu gribi” un tu turpini gribēt – nekas nenotiek.
2. Vēlmes piepildīšanās ir atkarīga tikai no tevis. Mēs drīkstam gribēt tikai par sevi, ne par citu (jo mēs taču cienām otra individualitāti). Ja mēs gribam par otru cilveku, tad visdrīzāk mūs gaida vilšanās. Jo tas otrs pirmkārt, var būt neziņā par mūsu vēlmēm, otrkārt, viņš var tās neatbalstīt, treškārt, viņš var vēlēties pavisam ko citu – un viņam uz to ir tiesības.
3. Vēlmei jābūt izmēramai – sajutās, laikā, svarā, reizēs u.t.l. Ir lietderīgi sadalīt vēlmes piepildišanos pa posmiem. Piemēram, tavā gadijumā šie posmi var izskatīties tā: biznesa konsultants/konsultējamā -} draugi -} mīļākie -} laulātie. Šis ceļš ir garāks, bet reālāks. Turklāt, veicot šos posmus ir iespeja patiešām iepazīt cilvēku tuvāk.
4. Mums jābūt gataviem maksāt – maksāt var ar naudu (ieguldot lidzekļus savā izskatā un formā, piemēram), ar laiku, ar enerģiju.
5. Vēlmei jābūt ekoloģiskai – piemēram, ja mēs jūtam, ka ar savas velmes piepildīšanos mēs nodarīsim pāri vai nu dabai, vai citam cilvēkam, var gadīties, ka mēs neapzināti darīsim visu, lai mūsu vēlme… nepiepildītos. Jo katrs cilvēks grib būt labs.
6. Pateicība - tavā sirdī ir jābūt pateicībai ja pirms tam, kad izpildās tava vēlēšanās. Ne bailēm, ne šaubam, bet pateicībai.

Ar cieņu

Category: Bez tēmas | No Comments »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2011. gada 6. aprīlis

Поздравляю с прорывом! Наверняка было затрачено некоторое количество усилий, вы испытали стресс на пути к этому предложению, предприняли определенные шаги по преодолению различных страхов и кое-чему пришлось подучиться.

Казалось бы, сейчас можно вздохнуть спокойно — вы почти у цели! Вы чувствуете крылья за спиной, а над головой временами появляется сияние! Вами гордятся ваши близкие! Чудесно! Или все по-другому? Вас долго уговаривают и приводят доводы: «Если не ты, то кто-же?» или предложение пришло совсем неожиданно.

Прежде чем принять решение, быть или не быть руководителем среднего звена, важно определиться с границами вашей возможной будущей ответственности. Чем конкретнее эти границы, тем лучше будет и результат вашей работы, и ваше самочувствие. Размыте требования рождают ненужное напряжение. Трудно хорошо «сделать то, не знаю что». Потратьте время, чтобы найти ответы на следующие вопросы, и вы поймете, хотите ли вы согласиться на предложенную должность.

1. Какие задачи вам придется решать на новой должности? Хватает ли вам знаний, опыта и сил, чтобы решать эти задачи? Умеете ли вы работать с документацией? Понятен ли вам административный порядок данной должности?
2. Кто будет вам подчиняться, и кому будете подчиняться вы? Комфортно ли вы будете чувствовать себя, работая «буфером» между этими людьми? Получится ли у вас эффективно сотрудничать с обеими сторонами?
3. Как зависят от вашей работы другие отделы предприятия, каков порядок вашего взаимодействия? Структура и порядок взаимодействия должны быть понятны вам от А до Я.
4. Время и график вашей работы — вы сами или кто-то другой устанавливает эти рамки? Надо ли вам быть все время в зоне доступа? Возможно ли это? Не противоречат ли условия работы вашему стилю жизни? Готововы ли вы поменять свои привычки?
5. Длительность и условия испытательного срока — дается ли вам время на обучение и ознакомление с новой должностью или вы сразу включаетесь в работу, осваивая ее «по ходу»?
6. Что будет, если вы не справитесь со своей работой или допустите грубые ошибки? Какого рода ответственность ждет вас в случае неуспеха?
7. Каковы критерии успешности на вашей должности? По каким параметрам начальство будет оценивать ваш труд на месте руководителя среднего звена? Понятны ли вам эти параметры, не противоречат ли они вашим ценностям? Как вы будете знать или видеть, что вы на верном пути?
8. Что от вас лично ожидает компания, предлагая вам должность Petit Chef? Какова ваша основная роль на этой должности — вы будете «временным решением», «затычкой во всех дырках» или вы будете тем, кто воодушевляет на подвиги? Может, от вас ждут восстановление порядка или создания новой структуры?
9. Что вы сами ожидаете от этой должности — деньги, славу , уважение? Это ступенька к следующей должности или вы планируете задержаться здесь до пенсии? Стоит ли ваше ожидание возможных физических и психологических затрат?

Получив ответы на эти вопросы, вы можете принять решение, надо ли вам вступать на новую территорию. Конечно, что-то вы упустите, и какие-то истины откроются только в процессе работы на новой должности, но очерченные вами и вашим непосредственным начальством границы позволят вам чувствовать себя на новой должности более-менее стабильно, а это значит, что вы будете заняты не разгадыванием очередной загадки типа: «что мне делать с этой информацией?» или «должен ли я слушать этого человека?», а своими непосредственными обязанностями.

И помните, удача приходит к тому, кто ее запланировал! Так что, удачи, Petit Chef!

Category: Bez tēmas | No Comments »
Birkas:

Posted By Jeva Karabeško on 2010. gada 19. novembris

Vārds Mandala nozīmē – aplis, zīmējums aplī. Šo nosaukumu ir izdomājuši budisti. Viņi uzskatīja, ka Mandala ir Dievu majoklis, tādēļ tie, kuri uz Mandalu skatās un meditē, iegūst īpašu spēku. Tam var ticēt vai neticēt, kamēr nepārbaudīsi – neuzzināsi.
Mandalas izmanto dažādiem mērķiem – meditēšanai, ārstešanai, mierināšanai.
Es izmantoju Mandalu savu mērķu sasniegšanai – tā ir īpaša metode, par to jau rakstīju žurnālā Lilit (2010.g.augusta nr.) un stāstiju savos semināros.
Lai Mērķu sasniegšanas Mandala tiešām sniegtu vēlamo rezultātu, ir jāapgūst trīs lietas – krāsu simbolika, formu simbolika un īpašā Mandalas aizpildīšanas kārtība. Tādēļ piedāvāju šajā blogā apgūt soli pa solim visas šīš lietas.

Category: Mērķu sasniegšana | No Comments »
Birkas: Mandala